(No Ratings Yet)
Loading ...28 gadus vecs Ņujorkas iedzīvotājs Džeremijs Klenss zaudēja prātu mēstuļu dēļ. Šobrīd vīrietis ārstējas psihiatriskajā klīnikā. Ārsti apgalvo, ka šis ir pirmais gadījums viņu praksē. Tāpat tas ir pirmais gadījums, kad internetā izvietotās mēstules cilvēkam radījušas psihiskus traucējumus, vēstī ārvalstu mediji.
Archive for the 'nespams' Category
Nupat ir tik daudz sociālo mediju un visādu citādu internetrīku saradušies, ka uzņēmumam, kurš vēlas tos izmantot, ir krietni jāpiepūlas, lai saprastu, kas no tā visa patiešām ir vajadzīgs.
Liels vairums uzņēmumu vienkārši skrien pakaļ visam jaunajam un izmanto visu pēc kārtas – tāpēc, ka konkrētais rīks ir topā; tāpēc, ka ir stilīgi izmantot visu jauno u.tml. Viena lieta – netiek apzināts, cik vispār konkrētais instruments ir vajadzīgs, otra un pati svarīgākā – nav skaidrs ziņojuma saturs, kas tiks vēstīts caur šiem medijiem. Tādējādi dažkārt tiek nodarīts lielāks ļaunums kā tad, ja šie rīki vispār netiek izmantoti.
Nu jau vairāk kā pirms gada, izlemjot par labu bloga rakstīšanai, daudz lasīju par to, kas jāizvērtē pirms sākt rakstīt blogu. Kā svarīgākā tika minēta spēja pastāvīgi radīt jēgpilnu saturu. Tas, ka konkrētajā brīdī man ir ko teikt, vēl nenozīmē, ka tēmas pēc kāda laika neapsīks. Protams, kaut kāds riska procents kreativitātes kritumam ir vienmēr, bet, ja ir kritiskā masa, tad kopumā jau nav tik traki. Cits jautājums – vai to visu kāds vispār lasīs 
Kas attiecas uz uzņēmumu spēju radīt saturu un to komunicēt, nav daudz veiksmīgu piemēru un redzamāki diemžēl ir tie neveiksmīgie. Šorīt pat Tviterī pārspriedu Jēkaba aģentūras gadījumu. No viņu konta parādās vilinošs piedāvājums piesekoties, es piesekojos, bet jau pēc pāris dienām atsekojos, jo saturs ir ļooooooti nebaudāms. Kāda jēga izdomāt veidus, kā piesaistīt sekotājus, ja viņi pēc tam vienkārši atsekojas? Vēl vairāk – neiet uz Jēkaba aģentūru arī pēc ceļojumiem, tāpēc, ka ir izvēle un citas kompānijas neuzbāžas ar saviem tekstiem.
Pirms dažām dienām man bija interesanta saruna arī ar vienu jaunu uzņēmumu, kas piedāvā e-pasta vēstuļu sūtīšanas instrumentu. Protams, ir forši izmantot šādu instrumentu, bet arī šī uzņēmuma pārstāvis vairākkārt uzsvēra – rīka izmantošanas veiksmīgums ir atkarīgs no satura un tā, vai vispār izproti, kā šādi rīki funkcionē. Viņš bieži saskaras ar klientu attieksmi – ā, nu ja, tas jau vajadzīgs spama sūtīšanai. Var jau to izmantot arī šādiem mērķiem, bet šķietamais spama instruments, ja vien pareizi izmantots un piepildīts ar jēgpilnu saturu, var pārvērsties par vērtīgu informācijas avotu klientam. Un galā vēl uzņēmums no tā visa var nopelnīt.
Ieva Treija / http://marketingfans.blogspot.com/
(3 votes, average: 1 out of 1)Cien. Spamlist.lv apmeklētaji,
1) kategorijā SPAMS tiek iekļauti sūtījumi par kuriem esam samērā droši, ka tas ir spams un šādu informāciju no sūtītāja nekad neesam pieprasījuši. Ja Jums ir cits viedoklis vai informācija – lūdzu dariet mums to zināmu komentāros pie katra sūtījuma;
2) lai izvairītos no iespējamām sūtītāju apzinātas nomelnošanas kampaņām, tad turpmāk uzreiz publicēti tiks tikai Spamlist.lv redakcijā saņemtie spama sūtījumi, savukārt trešo personu iesniegtie sūtījumi tiks publicēti tikai pēc sazināšanās ar šīs informācijas nosūtītāju;
3) izveidota kategorija NESPAMS, uz kuru jau ir pārcelti Atlants.lv sūtījumi, kas pilnībā neklasificējas visām spama pazīmēm. Šajā kategorijā esošos sūtījumus varat izmantot savai zināšanai, kā arī varat būt droši par sūtītāja labo reputāciju;
4) rakstiet komentārus pie katra sūtījuma sadaļā SPAMS vai tas, jūsuprāt, ir spams vai nē. SPAMLIST.LV redakcija ir gatava ieklausīties ikkatrā komentārā, piezīmē, ieteikumā vai vienkārši laba vēlējumā
Ne spama!!!
info@atlants.lv / Interneta bibliotēka Atlants.lv
Interneta bibliotēka Atlants.lv
pēdējie komentāri